LV EN

jaunas grāmatas

Ja es būtu grāmata


Šī ir grāmata par grāmatu, tā ļauj bērniem iztēloties grāmatu kā dzīvu būtni, kas piedāvā viņiem savu draudzību. Turklāt ar iztēles palīdzību grāmata spēj nebeidzami mainīties. Žozē Žorži Letrija atbrīvo grāmatu no šaurā plaukta un lasīšanas obligātuma gūsta un ļauj tai būt brīvai kopā ar tikpat brīvu lasītāju.

Ja es būtu grāmata,
es vēlētos, lai mani nelasa tikai tāpēc, ka jālasa,
vai tāpēc, ka es būtu modē.

Ja es būtu grāmata,
es vēlētos par debesskrāpi reiz kļūt,
kas uzcelts no burtiem un skaņām.”

Tā būtībā ir iztēles spēle, kuru bērni var turpināt pēc bilžu grāmatiņas izlasīšanas: ja es būtu grāmata… Jā, kas tad būtu tu? Ko tu gaidi no savas grāmatas? Brīvajā pantā rakstītās dzejas rindas ir tiešas un vienkāršas, bet poētiski uzrunājošas, tām piemīt bērniem un māksliniekiem raksturīgā iztēles drosme.

Grāmatas ilustrācijas, tāpat kā teksts, veidotas lakoniskā un poētiskā manierē, īstenojot spēles piedāvātās iespējas: ik atvērumā grāmata maina savu lomu, kļūstot te par lidmašīnu, te salu, te laternu vai čemodānu. Krāsu gamma un tekstūra, kas rada sajūtu, ka turam rokās senu, ilgi lietotu priekšmetu, netieši norāda uz cilvēka un grāmatas gadsimtiem ilgo attiecību vēsturi. Pieaugušam lasītājam tā rada vieglu nostalģijas un apcerīguma atmosfēru. Šī ir bilžu grāmata, kas piemērota un patiks visu vecumu lasītājiem.

Darba autori pārstāv divas paaudzes portugāļu literatūrā un mākslā. Žozē Žorži Letrija (1951) ir izcils portugāļu žurnālists, dzejnieks un dramaturgs, arī daudzu bērniem un pusaudžiem veltītu darbu autors. Grāmatas ilustrators ir autora dēls Andrē Letrija (1973). Viņa grāmatas ir saņēmušas Portugāles ilustrāciju balvu, tās izdotas arī ASV, Lielbritānijā, Spānijā, Itālijā un citās valstīs, un augstu vērtētas arī tur, piemēram, ASV Andrē Letrija saņēmis Society for News Design balvu par izcilību grāmatu ilustrācijā.


Baltais lācis. Pasaku pavārgrāmata bērniem

"Baltais lācis" ir piedzīvojumiem bagāta bilžu grāmata, ko sadarbojoties radījuši trīs autori: māksliniece Māra Viška, pasakas autors Uldis Daugaviņš un pavārs Mārtiņš Sirmais. Šī pasaka bērniem un vecākiem sola tikpat aizraujošus piedzīvojumus arī virtuvē.

 Domājot par savu bērnu, kas nelabprāt ēd garlaicīgos pieaugušo ēdienus, māksliniece Māra Viška reiz atcerējās, kā bērnībā kopā ar draudzeni spēlēja šefpavāres, krāva uz sviestmaizēm dažādu produktu tornīšus un sauca šo spēli par “Balto lāci”. Viņa nolēma gatavot kopā ar bērnu, izgudrot ēdienam īpašus stāstus un gatavo ēdienu izkārtot kā attēlu. Ēdiens uzreiz kļuva interesants un bija radusies arī ideja bilžu grāmatai, ar kuras ieceri un zīmējumiem māksliniece 2014. veiksmīgi piedalījās pirmajā Rīgas bilžu grāmatu kvadrinnālē “Attēlu stāsts”.

Uldis Daugaviņš uzrakstījis pasaku par neparastu lāci, kuram ir sešas ķepas. Viņa mammu mēdz dēvēt par Pankūku Princesi, bet tēti par Lāci Filozofu. Bet kas ir viņš pats un kāpēc viņam ir vajadzīgas sešas ķepas? - prāto baltais lācis. Bet tad lāča kājas nejauši iesalst ledus gabalā un viņš iekļūst elpu aizraujošā un mēli kņudinošā ceļojumā. Vilcieni lido virs bezdibeņiem, no debesīm krīt debesmanna, sala virpuļo okeānā un acīm mēdz būt kātiņi! Turklāt no visiem neparastajiem atgadījumiem rodas receptes, ko lācis savā ceļojumā iemācās, un, atgriezies Lāčuciemā, viņš jau ir Baltais Pavārs, kura domās un ēdienos zaigo krāsaina varavīksne, bet sešas ķepas ir vajadzīgas, lai spētu virtuvē īstenot savas raibās idejas.

Savā ģimenē kopā ar bērniem izgudrotas un izmēģinātas asprātīgas receptes grāmatai pievienojis pavārs Mārtiņš Sirmais.

Šajā grāmatā ēdiens ir nevis gala, bet izejas punkts, jo līdzās veselīgas ēšanas vērtībai tā piedāvā plašāku, iekļaujošāku vērtību - radošu attieksmi pret savu ikdienas dzīvi.

 

Kaiju karalienes noslēpums

“Kaiju karalienes noslēpums” ir  bilžu grāmata, kurā māksliniece Rūta Briede debitē arī kā teksta autore, papildinot līdz šim Latvijā ne pārāk plašo mākslinieku loku, kas savas grāmatas sacer paši. 

Stāsts iepriecinās visus, kas izprot labsirdīga humora nozīmi un vērtību bērnu literatūrā - šo humoru attiecinot ne tikai uz jautriem atgadījumiem un bērnu palaidnībām, bet arī uz pieaugušo ikdienas dzīvi, kurā mēdz samilzt neizprotamu problēmu jūra, bet atrisinājums var izrādīties pavisam vienkāršs. Šī bilžu grāmata pieder tā saucamajai “crossover” literatūrai, kas uzrunā dažāda vecuma lasītājus.

Stāsta varone Renāte šķiet parasta, nīgra kaimiņiene, kas nevar ciest kaiju klaigāšanu, raksta sūdzības un aizvāc projām barību, ko kaijām nolikuši citi. Tomēr izrādās, ka Renāte ir ļoti neparasta - viņa ir noburta! Viņa aizmirsusi, kas pati patiesībā ir, nesaprot, ko kaijas grib viņai pasacīt, un nesaprot arī jauno kaimiņu Ludvigu, kurš sēž uz balkona ar akordeonu un dzied dziesmas kaijām. Kā Renātei saprast un atburt sevi? 

“Kaiju karalienes noslēpums” ir stāsts par sevis meklēšanu, spēju paraudzīties uz sevi no malas un, apzinoties savas kļūmes, būt atvērtam to pārvarēšanai, atklājot daudzos noslēpumus, kas mīt katrā cilvēkā. Tas ir stāsts par mīlestību un to, cik daudzkārt labāk ir cīnīties nevis pret kaut ko, bet gan par kaut ko.

Kinematogrāfiski groteskajam stāstam, kurā īstenība savijas ar pasaku, piemīt draudzīgi ironisks tonis, vienkāršība un tiešums gan tekstā, gan ilustrācijās. Ilustrācijas tapušas Rūtai Briedei raksturīgajā lakoniskajā rokrakstā, zīmējot ar tušu un spalvu.

Rūta Briede ir ilustratore un grāmatu dizainere, dzejas bilžu grāmatu sērijas BIKIBUKS mākslinieciskā redaktore. Māksliniece radījusi leļļu vizuālos risinājumus režisora Edgara Kaufelda izrādēm “Alise Brīnumzemē”, “Jūlijonkuliņa Ziemassvētki” un “Bruņinieks, kuram sāpēja zobi” Latvijas leļļu teātrī, veidojusi grafiskus stāstus un komiksus. Rūta Briede aktīvi iesaista studentus bilžu grāmatu nozares attīstīšanā, strādājot par  ilustrācijas pasniedzēju LMA grafikas katedrā. 

 

Tā iet mūsu lietas

Grāmatas varonis ir mazais Vasels un viņa mazliet bohēmiskā ģimene – mamma, tētis un mazais brālis Jonass, kuram ir tikai “pustrīs” gadi. Vasels stāsta un rāda, kā viņu ģimenē lasa, raksta un zīmē, spēlējas, ēd, stāsta šausmu stāstus, strīdas, gaida rūķus, brauc ar mašīnu, spēlē futbolu, uzņem ciemiņus un visu ko aizmirst. Katrs var Vasela ģimenes ikdienu salīdzināt ar savējo, turklāt interesanti būs gan bērniem, gan pieaugušajiem. Vasela skatījumā savienojas gan bērna naivums un egocentrisms, gan iejūtība un mīlestība pret savu ģimeni, tas ir vienlaikus ļoti reāls un fantāzijas caurausts. Zēns mēģina saprast un interpretēt notiekošo, atrast īstos vārdus, viņš stāstot arī pēta, kā darbojas valoda un kā to lietot, lai izteiktu savas domas. Piemēram, lietas nemaz nestaigā un nekur neiet, tomēr Vasels ir dzirdējis pieaugušos tā runājam, un nepareizais izteiciens atraisa viņa iztēli.  

Anti Sāra stils ir bērniem saprotams, dinamisks un humoristisks. Arī igauņu mākslinieka Alvara Jāksona (Alvar Jaakson) ilustrācijas rosina bērna fantāziju. Latviešu lasītājiem Alvara Jāksona rotaļīgi asprātīgais rokraksts jau pazīstams no Pētera Sautera (Peter Sauter) „Bērnu grāmatas izdevuma latviešu valodā („Liels un mazs, 2007).