LV EN

jaunas grāmatas

Loranga

Barbru Lindgrēnes darbs "Loranga, Masarīns un Daratanjans" latviski pirmoreiz iznāca pirms vairāk nekā divdesmit gadiem bērnu literatūras sērijā "Sprīdīša bibliotēka". Tagad latviešu lasītājiem ir iespēja šo darbu iepazīt no jauna svaigā redakcijā kopā ar otru daļu "Loranga, Loranga". Abas grāmatas nu apkopotas vienā sējumā ar pašas autores ilustrācijām – tieši tā, kā šo bērnu literatūras klasiku oriģinālmēlē raduši iepazīt lielie un mazie zviedru lasītāji.

Grāmata vēstī par zēnu vārdā Masarīns un viņa tēti Lorangu, kuri kopā mitinās lauku mājā. Loranga, kurš vienmēr nēsā halātu un kam galvā uzvilkts adīts tējkannas sildītājs ar ziedu rakstu, ir bērnišķīgs un bezatbildīgs bohēmists. Netālu malkas šķūnītī dzīvo arī Masarīna bažīgais un neirotiskais vectēvs Dartanjans, kurš arvien izdomā sev jaunas kaites. Kopā viņi vada bezrūpīgu, piedzīvojumiem pilnu dzīvi. Lindgrēnes radītajā pasaulē var notikt jebkas un ar jebkuru – gružu kaudzē dzīvo žirafe, kas nozog un apēd Lorangas un Masarīna gultas, bet šķūnī mājo vairāki desmiti tīģeru. Katra pāršķirtā "Lorangas" lappuse sola lasītājam pārsteigumu un smieklus, jo Barbru Lindgrēne un viņas varoņi pat nedomā darīt to un rakstīt tā, kā lasītājs pieradis. Rezultāts ir krāsains un trakulīgs notikumu virpulis, kurā realitāte nav nošķirama no fantāzijas.


Kur pazuda saimnieks?

Šī ir grāmata lieliem, gandrīz jau pieaugušiem bērniem. Stāstos uz dažādiem nozīmīgiem, traģiskiem Latvijas vēstures notikumiem var paraudzīties nevis ar cilvēku, bet gan mājās, kūtīs un pagalmos mītošo dzīvnieku un putnu, pat kukaiņu acīm. Kur pazuda saimnieks? Vēl vakar vai pat šodien viņš bļodiņā ielēja svaigu ūdeni, pienesa barību, rūpējās, bet tad piepeš kaut kur pazuda. Izgāja no mājas, tika aizvests, aizbrauca līdzi svešiem, neatgriezās. Katram no stāstiem rakstnieks dod līdzi atslēgu - īsu skaidrojumu, kas palīdzēs labāk saprast attēloto laika posmu Latvijas vēsturē no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. 

 

 

 

 

 

 

 

Sveiks, Vali!

“Valis ir vecs tikai no ārpuses. Iekšpusē viņš ir tikai drusku pieaugušāks par Spindzeli, jo māk ātri lasīt, rakstīt un rēķināt, un viņam viss skaidrs par bankas karti. Citādi Valis ir tieši tikpat vecs kā Spindzele, tikai lielāks un ar ūsām. Valis ir arī viltīgs – viņa iekšpuses vecumu zina tikai Spindzele, citiem Valis ir cienījamā vecumā. Tā Mamma saka, jo viņiem abiem ar Tēti Valis tēlo vectētiņu. Spindzele ir solījusies nekad viņu nenodot, izstāstot par Vaļa iekšpuses jaunumu, un viņa nekad, nekad to nedarīs. Valis pats to bija lūdzis – citādi viņu arī pielikšot pie kāda jaunu cilvēku darba, un viņi vairs nevarēšot visu dienu kopā darboties ap savām lietām un noslēpumiem.”

Tomēr Lote pamana, ka tad, kad abi nerotaļājas, vectēvs reizēm šķiet daudz vecāks un vientuļāks. Cilvēkos viņš ir kluss un noslēgts. Kamēr Lote parkā spēlējas ar citiem bērniem, viņš sēž uz soliņa un klusē, lai gan turpat blakus ir citi pensionāri. Lote pamana, ka vectēvs nevienu svešu nesveicina, pat viņas parka draudzenes Signes vecmāmiņu. Bet Lotei taču ir mācīts, ka jāsveicina visur - gan ieejot zobārsta kabinetā, gan nejauši satiekoties kāpnēs. Un viņa ķeras pie sava vectēva audzināšanas.  

 

Cālēns Blēzs un Dzimiņas Dīnas forti

Kādu rītu maskotais Cālēns Blēzs pamodina visu lielo cāļu saimi un paziņo, ka viņiem atlikušas tieši desmit dienas, lai uzceltu Dzimiņas Dīnas svētku fortus. Šajā brīdī lasītājs tiek ierauts fantasmagorisku tēlu pārpilnā ceļojumā pa grāmatas lappusēm – detalizētās lielizmēra ilustrācijās ir iespējams sīki izpētītīt, kā cālēni izvēlas īstos Grānus labākajam ūdenim, sarok šokolādi pazemes tuneļos, dodas pēc cukura uz kalniem un nodarbojas ar Mīcīklu. Ilustrācijās ņirb paralēli sižeti un komiskas detaļas, kuru izpētei nepietiek ne ar diviem, ne trim grāmatas lasījumiem, bet galvenā varoņa maskotā Blēza atrašana grāmatas lappusēs brīžam kļūst par īstu izaicinājumu.

Ar sirreālo un komisko Pontī rotaļājas arī tekstā – jaundarinājumi un vārdrotaļas atrodamas katrā grāmatas lappusē, arī pašā nosaukumā ietvertie Dzimiņas Dīnas forti ir ausīmdzirdama norāde uz dzimšanas dienas torti. Vārdu spēļu atveidē liela nozīme ir tulkotājas Gitas Grīnbergas valodas lokanībai.

Klods Pontī (1948) ir produktīvs grāmatu autors, gleznotājs un ilustrators, kurš ir labi pazīstams pateicoties savai spējai lasītājam uzburt humoristisku un absurdu sapņu pasauli. Savu pirmo bilžu grāmatu „Adeles albums” viņš radīja, lai iepriecinātu savu jaunāko meitu; kopš tā laika viņš ir sarakstījis vairāk nekā 60 bērnu grāmatu. Pontī darbos dabas spēki bieži vien ir nevaldāmi, neprognozējami un postoši. Tomēr viņa mazie varoņi spēku tikt galā ar dažādām likstām un vērst visu par labu rod solidaritātē, ģimenē, draudzībā vai morālajās/garīgajās vērtībās. 

Bilžu grāmatas tulkošana un izdošana latviešu valodā ir daļa no izdevniecības “Liels un mazs” projekta “Bērnu Eiropa”, kas saņēmis finansējumu ES programmas „Radošā Eiropa” (apakšprogramma “Kultūra” 2014-2020) atbalsta aktivitātē „Daiļliteratūras tulkošanas projekti”. Grāmatas izdošanu atbalstījusi arī Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Francijas institūts un Valsts Kultūrkapitāla fonds.