AUTORI UN TULKOTĀJI
AUTORI
Inese Zandere (1958) raksta grāmatas gan bērniem, gan pieaugušajiem – dzeju, prozu, esejas, kā arī animācijas filmu scenārijus un muzikāli dramatisku darbu libretus. Rakstniece studējusi filozofiju Latvijas universitātē, bijusi grāmatu un preses izdevumu “Pionieris” (LaBa), “Sestdiena”, “Rīgas Laiks” redaktore, pašlaik – bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” galvenā redaktore. Viņas vairākkārt apbalvotais dzejoļu krājums “Iekšiņa un āriņa” (2002) piedzīvojis četrus atkārtotus izdevumus. Latvijas Literatūras gada balvu saņēmis krājums “Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti”, bet pasaka “Māsa un brālis” un dzejoļu krājums “Ja tu esi sivēns” ieguvis Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā (2007). Kā raksta Ieva Lešinska, Zanderes bērnu dzejas “detaļu dzīvīgums, labsirdīgais humors un aizraujošā valodas spēle ļāvusi vairākām jauno lasītāju paaudzēm iepazīt lasīšanas prieku”. Inese Zandere saņēmusi LR Kultūras ministrijas balvu “Trīs brāļi” nominācijā „Kultūra indivīda izaugsmei” par sasniegumiem bērnu literatūras žanrā (2007) un Triju Zvaigžņu ordeni (2008).
Kaķis uz klavierēm Iekšiņa un āriņa Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti
Puika ar suni. Bailes Puika ar suni. Bunkurs
Kārlis Vērdiņš (1979) ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem dzejniekiem. Tiešuma, tēlainības un ironijas līdzsvars viņa tekstu pasaulē lasītājiem izrādījies ļoti nepieciešams – pirmie trīs autora krājumi vairs tikai retumis sastopami grāmatnīcu plauktos. Kārlis Vērdiņš ir viens no tiem retajiem autoriem, kurš savā dzejā (gan bērniem, gan pieaugušajiem) ļoti nopietni uzsver to, ka dzīve ir komiska un ka cilvēki visā savā nopietnībā arī ir komiski. Siermaize ir tikpat krāšņš mīlestības pierādījums kā roze, un arī tēti var būt bērnišķīgi. Vērdiņa dzeja liek bērniem apzināties dzīves riskus, nezaudējot dzīvesprieku. Kārlis Vērdiņš ieguvis “Dienas” gada balvu kultūrā, Literatūŗas gada balvu, Dzejas dienu balvu, Jāņa Baltvilka balvu un citas.
Ieva Samauska (1969) ir daudzu bērnu iemīļotu dzejoļu un stāstu autore. „Liels un mazs” izdotas trīs viņas grāmatas – „Kā uzburt sniegu” (2006), „Čarlīnes deguns” (2016) un „Pikucīšu piedzīvo jumi” (2018). Ieva Samauska vairākkārt nominēta Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un Latvijas Literatūras gada balvai, 2015. gadā saņēmusi Pastariņa prēmiju.
ILUSTRATORI
Anete Melece (1983) ir starptautiskus panākumus guvusi latviešu māksliniece, grāmatu ilustratore un animācijas filmu autore, kas dzīvo Latvijā un Šveicē. Viņas darbiem raksturīga asprātība, sirsnība, spilgtas krāsas, reālā pilsētvidē atpazīstamas vietas, izzinoši motīvi. Ilustratore ieguvusi vairākas nozīmīgas balvas – Šveices filmu festivālā Fantoche, īsfilmu un animācijas filmu festivālā Encounters un citas. Par ilustrācijām savai grāmatai „Kiosks” un Laura Gundara grāmatai „Sveiks, Vali!” Anete Melece 2019. gadā saņēma Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu grāmatu mākslā.
Sveiks, Vali! Vaļa balss Valis ir atpakaļ
Ilustratore Anete Bajāre-Babčuka Latvijas Mākslas akadēmijā studējusi tēlniecību un grafiku. Ar izdevniecību “Liels un mazs” viņu vieno jau trīs veiksmīgi darbi – debija ar dzejas bilžu grāmatiņu Imants Ziedonis. “Trīs akmentiņi” sērijā “Bikibuks” (2017), Hīsa Kaujera "Lielā grāmata par Madaru" (2017), Ievas Samauskas “Pikucīšu piedzīvojumi” (2018). Māksliniece zīmē arī komiksus. Ilustrācijās izkopusi vērotājas talantu: ar pieklusinātām kompozīcijām un trāpīgām laikmeta un raksturu iezīmēm Bajāre-Babčuka pieved lasītāju tuvu klāt saviem varoņiem un aicina sajust kopīgo. Strādājot zīmuļa un pasteļkrītiņu tehnikā, viņa grāmatas “Divas Almas” ilustrācijās spēj savienot divas pasaules – redzamo, detaļām bagāto ikdienas pasauli, krāšņi vasarīgo dabu, un otru – “neredzamo”, kurā rosās meitenes iztēle, bet atmiņas un stāsti turpina dzīvot arī pēc cilvēka nāves. Māksliniece rāda šo pasauļu tuvību un vienotību, plūstošo robežu.
Divas Almas Pikucīšu piedzīvojumi
Rebeka Lukošus (1995) studējusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Zīmē, izmantojot eļļas pasteļus, zīmējumus papildinot arī ar zīmuļa rakstiem un līnijām. Piedalījusies dzejas bilžu grāmatu sērijā “Bikibuks”, ilustrējusi Kārļa Vērdiņa poēmu bērniem “Dilles tante”, veidojusi komiksus par suni Urgu raidījumu ciklam “Pa straumei“ (sk. https://www.lsm.lv/autors/rebeka-lukosus/). Strādā arī par vizuālās mākslas skolotāju. Rebeka Lukošus iekļaujas jaunās paaudzes ilustratoru “jaunajā vilnī”, kuri aizvien biežāk piedāvā pašu radītus stāstus. Arī šajā gadījumā bilžu grāmatas pamatā ir mākslinieces ideja, kurai ar redaktores un literārās konsultantes roku tekstā pārtapt palīdzējusi Inese Zandere. Izvēlētā tehnika un stilistika – Rebekas Lukošus mākslinieciskajam rokrakstam raksturīgās “nepaklausīgās” līnijas un krītiņu neperfektie krāsu laukumi sasaucas ar stāsta sirsnīgi dauzonīgo noskaņu.
Anita Paegle (1956) ir viena no mūsdienu latviešu bērnu grāmatu ilustrācijas lielākajām autoritātēm. Dažādās grāmatu mākslas un grafikas izstādēs piedalās kopš 1984. gada. Viņas mākslinieciskais rokraksts kļuvis par klasisku latviešu mākslas vērtību - viņas zīmējumi ir koši krāsaini, personāži kustīgi, dzīvespriecīgi, vienmēr skaidri nolasāmās savstarpējās attiecībās, un nav starpības – vai tie no cilvēku, dzīvnieku vai augu pasaules. Asredzīgi dzīves vērojumi A. Paegles tēlos veiksmīgi ieliedēti viegli atpazīstamā stilizācijā. Anita Paegle ir saņēmusi visas nozīmīgākās Latvijas grāmatu mākslas balvas – Jāņa Baltvilka balvu, Pastariņa prēmiju, balvu “Zelta Ābele” un citas.
TULKOTĀJI
Ieva Lešinska (1958) ir studējusi angļu valodu Latvijas Valsts Universitātē, filozofiju, valodniecību, žurnālistiku, politoloģiju un franču valodu Ohaio universitātē un Kolorado universitātē ASV. 1990. gadā Stokholmas Universitātē ieguvusi maģistra grādu baltu filoloģijā. 1991. gadā atgriezusies Latvijā, 1993. – 2010. g. strādājusi žurnālā "Rīgas Laiks", 1997. – 2017.g. bijusi galvenais tulks Latvijas Bankā. Kopš 2004. gada Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Pārvalda sešas valodas. Veikusi angļu un amerikāņu modernistu atdzejojumus, prozas un Latvijai nozīmīgu fundamentālu vēsturnieku darbu tulkojumus, lugu un muzikāli dramatisku darbu latviskojumus, kā arī lielu darbu, tulkojot latviešu dzejas klasiku (piemēram Aleksandra Čaka “Mūžības skartos”), kā arī mūsdienu latviešu dzeju un prozu angļu valodā.
Mazie nakts stāsti
Mudīte Treimane (1948) ir viena no Latvijas izcilākajām un pieredzējušākajām tulkotājām, kas strādā šajā nozarē jau kopš 1980. gada. Lielākā daļa viņas tulkojumu veikti no zviedru valodas, kā arī no dāņu un norvēģu valodas. Saņēmusi Sveriges Författarfond prēmiju par zviedru literatūras popularizēšanu ārzemēs un Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā par veikumu Baltijas jūras reģiona bērnu literatūras tulkošanā.
Juris Kronbergs (1946–2020) rakstīja dzeju gan latviešu, gan zviedru valodā un tulkoja gan latviešu literatūru zviedriski, gan zviedru literatūru latviski. Izdevniecībā „Liels un mazs” izdoti divi Jura Kronberga dzejoļu krājumi bērniem – „Mākoņu grāmata” (2010) un „Laika bikses” (2020). Kronberga asprātība, kas ļoti raksturīga viņa paša dzejai, vērīgums, empātija un lielā atdzejošanas pieredze ļāvusi viņam Starka fantāzijas zvērus no jauna radīt latviešu valodā.
Zvēri, kurus neviens nav redzējis
Dace Meiere (1973) studējusi baltu filoloģiju Rīgā un Viļņā, papildinājusi valodu zināšanas Sjēnas Universitātē Itālijā, mācījusi itāļu valodu Latvijas Universitātes studentiem. Publicēti Meieres tulkojumi no lietuviešu, itāļu, spāņu un katalāņu valodas, viņa pārradījusi vairāk nekā 80 grāmatu, to vidū Umberto Eko, Sandro Veronēzi, Alesandro Bariko, Nikolo Ammaniti, Havjera Mariasa, Roberto Bolanjo, Kristinas Sabaļauskaites, Undīnes Radzevičūtes un citu autoru darbus. Saņēmusi Itālijas Kultūras ministrijas Nacionālo prēmiju tulkošanā (2007), vairākas Itālijas Ārlietu ministrijas prēmijas, balvu „Sudraba tintnīca” (2012), Latvijas Literatūras gada balvu (2014), Jāņa Baltvilka balvu (2019, 2020) un Lietuvas Kultūras ministrijas Svētā Hieronima balvu (2020) par nopelniem lietuviešu literatūras tulkošanā.
Tulkotājs Dens Dimiņš tulko grāmatas no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru un holandiešu valodas, vairākas reizes par izciliem tulkojumiem viņš ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. Izdevniecībā „Liels un mazs” iznākušas viņa tulkotās islandiešu grāmatas bērniem „Briesmonītis teica NĒ!” (2018) un „Zilās zāles vasara” (2020).
Zilās zāles vasara Zilās planētas stāsts
Tulkotāja Maima Grīnberga latviešu lasītājus iepazīstinājusi ar daudziem igauņu un somu literatūras darbiem, liekot lietā savu izcilo valodas izjūtu, precizitāti un asprātību. Viņas devums vairākkārt novērtēts ar Latvijas Literatūras gada balvu un Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā, kā arī Latvijas un Igaunijas tulkotāju balvu. Tulkojumi saņēmuši arī „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” atzinību.
Tūkstoš un viens radījums Kā izglābt mazītiņo mammu
Guntars Godiņš aizrautīgi un veiksmīgi strādā igauņu un somu literatūras labā, padarot to par svarīgu daļu latviešu lasītāju literārajā pieredzē. Viņš lielā mērā palīdzējis, lai Contra kļūtu par lielisku latviešu literatūras tulkotāju un gandrīz vai par latviešu dzejnieku: 2019. gadā iznāca krājums „Tik grūti ir būt latvietim”, kura pirmā daļa atdzejota no igauņu valodas, bet otro Contra rakstījis latviski. Abus draugus vieno nebēdnīga humora izjūta un prieks par valodas spēlēm. Divas reizes Guntars Godiņš saņēmis Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā par Andrusa Kivirehka (Andrus Kivirähk) darbu tulkojumiem, bet ar Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu apbalvots par igauņu eposa „Kalevdēls” atdzejojumu.