Kāpēc bilžu grāmatas bez teksta ir tik vērtīgas bērna attīstībai
Klusās jeb bilžu grāmatas bez teksta ļauj bērnam un pieaugušajam kopīgi veidot stāstu, attīstīt iztēli un bagātināt valodu. Atšķirība ir tā, ka klusajās grāmatās stāsts tiek izstāstīts tikai ar ilustrāciju palīdzību, tāpēc katra lasīšanas reize var kļūt pavisam citāda.
Jaunā Anita Rupeikas grāmata “Labrīt, mammu!” ir viena no pirmajām Latvijā radītajām klusajām grāmatām bērniem. Tā aicina ne tikai skatīties attēlus, bet arī sarunāties, vērot detaļas un kopā izdomāt aizvien jaunus stāstus.
1. Klusās grāmatas veicina kopīgu lasīšanu
Viens no lielākajiem kluso grāmatu ieguvumiem ir tas, ka tās padara vecāku par aktīvu stāstnieku. Grāmatu nevar vienkārši “nolasīt” priekšā – stāsts jāveido pašiem. Tieši tur arī slēpjas šī žanra spēks: vienu un to pašu grāmatu iespējams izstāstīt simt dažādos veidos.
Ja vecāks ir noguris, iespējams izstāstīt īso versiju. Savukārt citreiz var ļauties garākam stāstam, pievēršot uzmanību ilustrāciju detaļām un attēlotajām situācijām. Klusā grāmata kļūst par sarunu, ne tikai priekšālasīšanu.
Kā kopīgi lasīt kluso grāmatu?
Lasot “Labrīt, mammu!”, iespējams:
* izstāstīt stāstu no dažādu tēlu skatpunkta;
* salīdzināt grāmatas notikumus ar savas ģimenes rītiem;
* runāt par emocijām un reakcijām;
* izdomāt jaunus sižetus.
Piemēram:
* Kā rīts izskatās meiteņu acīm?
* Kā uz nekārtību raugās mamma?
* Ko šajā visā redz sikspārnis?
* Vai arī mūsu mājās dažreiz valda nekārtība?
Šādas sarunas palīdz bērnam saprast, ka vienu situāciju iespējams aprakstīt dažādi un ka valoda var būt ļoti daudzveidīga.
2. Klusās grāmatas palīdz attīstīt bērna valodu
Rakstot stāstus bērniem, autori nereti mēdz pielāgot valodu konkrētai vecuma grupai. Taču klusajai grāmatai nav vecuma ierobežojuma. Tas nozīmē, ka pieaugušais, stāstot par ilustrācijām, bieži dabiski sāk izmantot bagātīgāku un sarežģītāku valodu, līdz ar to bērns apgūst jaunus vārdus vai jau zināmu vārdu citas nozīmes.
Tieši tā bērns pakāpeniski iepazīst jaunus vārdus un izteicienus, paplašina savu vārdu krājumu.
Kā klusās grāmatas bagātina vārdu krājumu?
Piemēram, vecāks var teikt:
* “Istaba kļuva nekārtīga.”
* “Istabā ieviesās haoss.”
Vai:
* “Mamma nebija priecīga.”
* “Mamma bija apjaukusi.”
Šādi bērns dzird dažādus veidus, kā aprakstīt emocijas, situācijas un ikdienas notikumus. Valodas attīstība notiek dabiski – sarunā un kopīgā skatīšanās procesā.
3. Bilžu grāmatas var izmantot arī logopēdiskos uzdevumos
Detalizētas ilustrācijas palīdz bērniem mācīties formulēt teikumus, aprakstīt darbības un nosaukt priekšmetus. Tāpēc klusās grāmatas bieži labi noder arī logopēdiskos uzdevumos.
Piemērs valodas attīstības uzdevumam
Piemēram, bērnam var lūgt veidot teikumus, izmantojot:
* lietvārdu,
* darbības vārdu,
* krāsu.
Lasot “Labrīt, mammu!”, bērns var teikt: “Meitenes pašas izvēlas drēbes un ģērbjas.”, “Viena māsiņa mēģina izvēlēties, kuru cepuri vilkt – sarkanu, dzeltenu vai violetu.”
Šādi bērns vienlaikus trenē:
* teikumu veidošanu,
* darbību aprakstīšanu,
* krāsu un priekšmetu nosaukumus,
* uzmanību pret detaļām.
Kāpēc klusās grāmatas bērniem ir svarīgas?
Klusās grāmatas:
* veicina kopīgu lasīšanu ģimenē;
* attīsta bērna iztēli;
* bagātina valodu;
* rosina sarunas;
* palīdz bērnam mācīties aprakstīt pasauli saviem vārdiem.
Tieši tāda ir arī Anita Rupeikas “Labrīt, mammu!” – rotaļīgs un detalizēts stāsts, kuru iespējams lasīt atkal un atkal, katru reizi citādi.
