Kā es nekļuvu par rakstnieku
-
Vienpadsmit gadus vecajam Juhanam ļoti patīk rakstīt. Lai tas būtu piedzīvojumu stāsts vai haiku, ceļojuma apraksts vai detektīvs, domugrauds vai šausmu stāsts, pie visiem viņš ķeras ar lielu aizrautību. Diemžēl Juhanam neizdodas pabeigt nevienu no šiem tekstiem, lai kā viņš arī censtos. Vai ir iespējams kļūt par rakstnieku arī tad, ja rodas tikai gabali bez nobeiguma?
Grāmatā “Kā es nekļuvu par rakstnieku” Anti Sārs ar humoru un izdomu pievēršas pašam rakstīšanas procesam, tā priekiem, grūtībām un negaidītajiem pavērsieniem. Lasītājs ne tikai seko Juhana piedzīvojumiem, bet arī iepazīst dažādus literāros žanrus un to, cik atšķirīgi iespējams izstāstīt vienu stāstu. Grāmata uzrunās gan bērnus, kuri paši mēģinājuši kaut ko uzrakstīt, gan pieaugušos, kuri zina, ka dažkārt visgrūtākais radošajā procesā ir pielikt punktu.
Interesanti, ka grāmatas iecere radusies no paša autora ģimenes pieredzes. Anti Sāra dēls kopā ar draugu reiz nolēmis uzrakstīt fantāzijas romānu triloģiju. Divos vakaros zēni izdomājuši 120 tēlus, katram piešķirot savu profesiju un superspējas. Taču ar to arī vērienīgais rakstniecības projekts beidzies. Dēla nepabeigtais literārais piedzīvojums iedvesmojis Anti Sāru radīt grāmatu par zēnu, kurš tik ļoti vēlas rakstīt, ka atkal un atkal sāk no jauna.
Grāmata piemērota bērniem sākot no 9 gadu vecuma.
Anti Sārs (Anti Saar, 1980) ir dzimis laukos, audzis pilsētā, studējis semiotiku un kultūras teoriju Tartu Universitātē. Grāmatas, galvenokārt bērniem, viņš publicējis pēdējos 20 gadus līdztekus savam pamatdarbam – tulkošanai, galvenokārt no franču valodas. Anti smeļas iedvesmu savas ģimenes ikdienā, arī ideju grāmatai “Kā es nekļuvu par rakstnieku” viņš guvis no sava 12 gadus vecā dēla, kurš kopā ar draugu bija nolēmis uzrakstīt fantāzijas romānu triloģiju. Anti sarakstītās grāmatas bērniem saņēmušas Igaunijas Kultūrkapitāla gada prēmiju, Bērnu literatūras centra prēmiju “Gada rozīne” un Tartu bērnu literatūras balvu, izdots apmēram ducis tulkojumu dažādās valodās. Latviski jau iznākušas grāmatas “Tā iet mūsu lietas” (Liels un mazs, 2017), “Perts sprukās” (Liels un mazs, 2020), abas tulkojusi Maima Grīnberga, un “Annas lietas” (Zvaigzne ABC, 2023), tulkojusi Antra Brūvere.
Rūta Briede (1984) ir ilustratore, scenogrāfe, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja, bērnu grāmatu autore un izdevniecības “Liels un mazs” mākslinieciskā redaktore. Viņas pirmā grāmata “Kaiju karalienes noslēpums” (Liels un mazs, 2017) tulkota piecās valodās, bet ar ilustrācijām Marta Pujāta krājumam “Zenīts” (Liels un mazs, 2022), māksliniece iekļuva Boloņas Bērnu grāmatu tirgus ilustratoru izstādes finālistu sarakstā. Rūta ir arī sērijas “Bikibuks” līdzautore un mākslinieciskā redaktore.
Maima Grīnberga (1969) ir viena no ievērojamākajām somu un igauņu literatūras tulkotājām Latvijā. Nozīmīga vieta tulkotājas veikumā ir bērnu literatūrai. Maima ir Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas, Latvijas Literatūras gada balvas, Igaunijas Kultūrkapitāla gada balvas, Somijas Valsts balvas somu literatūras ārvalstu tulkotājam, kā arī Latvijas un Igaunijas kopīgi iedibinātās tulkotāju balvas laureāte.
Grāmatas dizainu latviešu izdevumam veidojis Artis Briedis.
Grāmatas izdošanā izdevniecība "Liels un mazs" pievērsusi uzmanību arī vides ietekmei: tās oglekļa emisijas aprēķinātas saskaņā ar ClimateCalc metodiku un kompensētas, iegādājoties sertificētus Gold Standard oglekļa kredītus projektā Utsil Naj – Healthy Home for All Meksikā (nosaukums maiju valodā nozīmē "veselīgas mājas visiem").
Grāmatas “Kā es nekļuvu par rakstnieku” izdošana ir daļa no izdevniecības īstenotā projekta “Eiropa bērniem”, kas saņēmis atbalstu ES programmā "Radošā Eiropa". Šī projekta laikā latviešu valodā tiks tulkotas un izdotas 13 grāmatas.
Grāmatas izdošanu līdzfinansē arī Valsts kultūrkapitāla fonds un Igaunijas Kultūrkapitāls.
Vienpadsmit gadus vecajam Juhanam ļoti patīk rakstīt. Lai tas būtu piedzīvojumu stāsts vai haiku, ceļojuma apraksts vai detektīvs, domugrauds vai šausmu stāsts, pie visiem viņš ķeras ar lielu aizrautību. Diemžēl Juhanam neizdodas pabeigt nevienu no šiem tekstiem, lai kā viņš arī censtos. Vai ir iespējams kļūt par rakstnieku arī tad, ja rodas tikai gabali bez nobeiguma?
Grāmatā “Kā es nekļuvu par rakstnieku” Anti Sārs ar humoru un izdomu pievēršas pašam rakstīšanas procesam, tā priekiem, grūtībām un negaidītajiem pavērsieniem. Lasītājs ne tikai seko Juhana piedzīvojumiem, bet arī iepazīst dažādus literāros žanrus un to, cik atšķirīgi iespējams izstāstīt vienu stāstu. Grāmata uzrunās gan bērnus, kuri paši mēģinājuši kaut ko uzrakstīt, gan pieaugušos, kuri zina, ka dažkārt visgrūtākais radošajā procesā ir pielikt punktu.
Interesanti, ka grāmatas iecere radusies no paša autora ģimenes pieredzes. Anti Sāra dēls kopā ar draugu reiz nolēmis uzrakstīt fantāzijas romānu triloģiju. Divos vakaros zēni izdomājuši 120 tēlus, katram piešķirot savu profesiju un superspējas. Taču ar to arī vērienīgais rakstniecības projekts beidzies. Dēla nepabeigtais literārais piedzīvojums iedvesmojis Anti Sāru radīt grāmatu par zēnu, kurš tik ļoti vēlas rakstīt, ka atkal un atkal sāk no jauna.
Grāmata piemērota bērniem sākot no 9 gadu vecuma.
Anti Sārs (Anti Saar, 1980) ir dzimis laukos, audzis pilsētā, studējis semiotiku un kultūras teoriju Tartu Universitātē. Grāmatas, galvenokārt bērniem, viņš publicējis pēdējos 20 gadus līdztekus savam pamatdarbam – tulkošanai, galvenokārt no franču valodas. Anti smeļas iedvesmu savas ģimenes ikdienā, arī ideju grāmatai “Kā es nekļuvu par rakstnieku” viņš guvis no sava 12 gadus vecā dēla, kurš kopā ar draugu bija nolēmis uzrakstīt fantāzijas romānu triloģiju. Anti sarakstītās grāmatas bērniem saņēmušas Igaunijas Kultūrkapitāla gada prēmiju, Bērnu literatūras centra prēmiju “Gada rozīne” un Tartu bērnu literatūras balvu, izdots apmēram ducis tulkojumu dažādās valodās. Latviski jau iznākušas grāmatas “Tā iet mūsu lietas” (Liels un mazs, 2017), “Perts sprukās” (Liels un mazs, 2020), abas tulkojusi Maima Grīnberga, un “Annas lietas” (Zvaigzne ABC, 2023), tulkojusi Antra Brūvere.
Rūta Briede (1984) ir ilustratore, scenogrāfe, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja, bērnu grāmatu autore un izdevniecības “Liels un mazs” mākslinieciskā redaktore. Viņas pirmā grāmata “Kaiju karalienes noslēpums” (Liels un mazs, 2017) tulkota piecās valodās, bet ar ilustrācijām Marta Pujāta krājumam “Zenīts” (Liels un mazs, 2022), māksliniece iekļuva Boloņas Bērnu grāmatu tirgus ilustratoru izstādes finālistu sarakstā. Rūta ir arī sērijas “Bikibuks” līdzautore un mākslinieciskā redaktore.
Maima Grīnberga (1969) ir viena no ievērojamākajām somu un igauņu literatūras tulkotājām Latvijā. Nozīmīga vieta tulkotājas veikumā ir bērnu literatūrai. Maima ir Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas, Latvijas Literatūras gada balvas, Igaunijas Kultūrkapitāla gada balvas, Somijas Valsts balvas somu literatūras ārvalstu tulkotājam, kā arī Latvijas un Igaunijas kopīgi iedibinātās tulkotāju balvas laureāte.
Grāmatas dizainu latviešu izdevumam veidojis Artis Briedis.
Grāmatas izdošanā izdevniecība "Liels un mazs" pievērsusi uzmanību arī vides ietekmei: tās oglekļa emisijas aprēķinātas saskaņā ar ClimateCalc metodiku un kompensētas, iegādājoties sertificētus Gold Standard oglekļa kredītus projektā Utsil Naj – Healthy Home for All Meksikā (nosaukums maiju valodā nozīmē "veselīgas mājas visiem").
Grāmatas “Kā es nekļuvu par rakstnieku” izdošana ir daļa no izdevniecības īstenotā projekta “Eiropa bērniem”, kas saņēmis atbalstu ES programmā "Radošā Eiropa". Šī projekta laikā latviešu valodā tiks tulkotas un izdotas 13 grāmatas.
Grāmatas izdošanu līdzfinansē arī Valsts kultūrkapitāla fonds un Igaunijas Kultūrkapitāls.
Atsauksmes
