Ūdenslīdējs
-
Ģimenes kopīgā “lasīšanas krustpunkta” koncepcijas grāmata, kurai nav vecuma ierobežojuma. Grāmatā apkopoti 80. gadu avangardistu – Hardija Lediņa un Jura Boiko dzejoļi, kas daļēji pazīstami no Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas (NSRD) dziesmu ierakstiem.
Teksti, kas iekļauti izlasē “Ūdenslīdējs”, var tikt uztverti un interpretēti dažādi, atkarībā no lasītāja dzīves pieredzes. To sacerēšanā piedalījusies arī Jura Boiko meita Līna, kas tolaik vēl bija maza.
Hardijs Lediņš (1955–2004) – multimediju mākslinieks (diskžokejs, rakstnieks, performanču mākslinieks, mūziķis, arhitektūras kritiķis). 20. gs. 70. gadu sākumā kopā ar klasesbiedru Juri Boiko veidojis dažādus pašizdotus preses izdevumus, tostarp žurnālus "Zirgābols" un "VCZL". Apmēram 1976. gadā kopā ar Boiko sarakstījis absurda romānu "Zun", kas spilgti iemieso 1982. gadā dibinātās "NSRD" (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas) interešu lauku – dažādu neparastu un poētisku tēlu kopumu. Laikmetīgās Mākslas centrs 2015. gadu pasludinājis par Hardija Lediņa gadu ar plašu pasākumu programmu.
Juris Boiko (1954–2002) – dzejnieks, instalāciju, video un performanču mākslinieks, mūziķis. Pazīstams kā grupas "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca" loceklis, rakstījis tai dziesmu tekstus, piedalījies koncertos un performancēs. 20. gadsimta 90. gados pievērsies individuāliem starpdisciplināriem mākslas projektiem, darbojies fotogrāfijā un datorgrafikā, bijis arī izstāžu kurators, publicējis rakstus par mākslu.
Edmunds Jansons (1972) ir animācijas režisors un grāmatu ilustrators. Beidzis Latvijas Kultūras akadēmijas TV režijas kursu, Maskavas Valsts kinematogrāfijas institūta animācijas režijas kursu un Tallinas Mākslas akadēmijā ieguvis maģistra grādu animācijas režijā, 2024.gadā ieguvis doktora grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Divkārtējs Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas grāmatu mākslā laureāts (2009, 2013). Edmunds Jansons spēj radīt citādotus, no ikdienas realitātes nedaudz atsvešinātus tēlus, kas precīzi atklāj grāmatas varoņu emocionālos stāvokļus.
Grāmatas dizainu veidojis Ivs Zenne.
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.
Ģimenes kopīgā “lasīšanas krustpunkta” koncepcijas grāmata, kurai nav vecuma ierobežojuma. Grāmatā apkopoti 80. gadu avangardistu – Hardija Lediņa un Jura Boiko dzejoļi, kas daļēji pazīstami no Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas (NSRD) dziesmu ierakstiem.
Teksti, kas iekļauti izlasē “Ūdenslīdējs”, var tikt uztverti un interpretēti dažādi, atkarībā no lasītāja dzīves pieredzes. To sacerēšanā piedalījusies arī Jura Boiko meita Līna, kas tolaik vēl bija maza.
Hardijs Lediņš (1955–2004) – multimediju mākslinieks (diskžokejs, rakstnieks, performanču mākslinieks, mūziķis, arhitektūras kritiķis). 20. gs. 70. gadu sākumā kopā ar klasesbiedru Juri Boiko veidojis dažādus pašizdotus preses izdevumus, tostarp žurnālus "Zirgābols" un "VCZL". Apmēram 1976. gadā kopā ar Boiko sarakstījis absurda romānu "Zun", kas spilgti iemieso 1982. gadā dibinātās "NSRD" (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas) interešu lauku – dažādu neparastu un poētisku tēlu kopumu. Laikmetīgās Mākslas centrs 2015. gadu pasludinājis par Hardija Lediņa gadu ar plašu pasākumu programmu.
Juris Boiko (1954–2002) – dzejnieks, instalāciju, video un performanču mākslinieks, mūziķis. Pazīstams kā grupas "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca" loceklis, rakstījis tai dziesmu tekstus, piedalījies koncertos un performancēs. 20. gadsimta 90. gados pievērsies individuāliem starpdisciplināriem mākslas projektiem, darbojies fotogrāfijā un datorgrafikā, bijis arī izstāžu kurators, publicējis rakstus par mākslu.
Edmunds Jansons (1972) ir animācijas režisors un grāmatu ilustrators. Beidzis Latvijas Kultūras akadēmijas TV režijas kursu, Maskavas Valsts kinematogrāfijas institūta animācijas režijas kursu un Tallinas Mākslas akadēmijā ieguvis maģistra grādu animācijas režijā, 2024.gadā ieguvis doktora grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Divkārtējs Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas grāmatu mākslā laureāts (2009, 2013). Edmunds Jansons spēj radīt citādotus, no ikdienas realitātes nedaudz atsvešinātus tēlus, kas precīzi atklāj grāmatas varoņu emocionālos stāvokļus.
Grāmatas dizainu veidojis Ivs Zenne.
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.
Atsauksmes
