Gunta Šnipke (1955) ir Liepājas arhitekte un dzejniece, kura pabeigusi Rīgas Tehniskās universitātes Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu. No 1998. gada līdz 2003. gadam bijusi Liepājas pilsētas galvenā māksliniece, bet pēc tam trīs gadus darbojusies kā Liepājas pilsētas galvenā arhitekta vietniece, Vecliepājas rajona arhitekte. Divdesmit piecus gadus (1998 - 2023) darbojusies žurnāla “Latvijas arhitektūra” redkolēģijā, gādājot galvenokārt par Liepājas būvprocesu atspoguļojumu. Pirmā dzejas publikācija 1970. gadā žurnāla “Veselība” Dzejas dienu lapā. Dzīves laikā autore saņēmusi vairākas nominācijas un apbalvojumus - VKPAI Atzinība (nominēta Kultūras mantojuma Gada balvai 2008), Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas balva “Sudraba tintnīca” par krājumu “Ceļi” (2018), Dzejas dienu balva par krājumu “Ceļi” (2018) un nominēta Latvijas Literatūras gada balvai par krājumu “Ceļi” (2019). 2024. gadā arī saņēmusi Atzinības krustu. Kopš 1995. gada izdotas sešas dzejas grāmatas, tai skaitā divas bērniem – “Desmit desas debesīs” (Mansards, 2021) un “Ineses māja” (Liels un mazs, 2022), turklāt ''Ineses māja'' tulkota arī korejiešu valodā un 2024. gadā izdota Dienvidkorejā. Kopš 2019. gada pievērsusies arī prozai, ir vairākkārtēja Kurzemes prozas lasījumu uzvarētāja (2019, 2022 un 2023).
