-
Poļu dzeja bērniem pasaulē vislielāko slavu guvusi tieši ar Tuvima meistarīgajiem dzejoļiem, kuros smieklīgas situācijas un notikumi risinās raiti kā multenē. Viņš spēj rakstīt viegli, dziedāt un dejot ar valodu. Mēdz sacīt, ka Tuvims poļu dzejā ievedis pilsētu līdz ar tās iemītniekiem, viņu ikdienu, profesijām un paradumiem, ielās un mājās dzirdamo sarunvalodu un jokiem.
Lai atveidotu latviski Tuvima meistarīgos dzejoļus, atdzejotājam Mārim Salējam nācies likt lietā gan savu dzejnieka talantu, asprātību un muzikalitāti, gan zināšanas par poļu literatūru, vēsturi un sadzīvi. Viņam nācies arī pētīt dziedošo, čiepstošo un vīterojošo putnu balsis, lai latviski varētu darboties poļu “Putnu radio”.
Līdz šim latviski vēl nebija iznākusi neviena Tuvima grāmata, taču daži dzejoļi Jāzepa Osmaņa atdzejojumā tika publicēti poļu dzejas izlasē “Putniņš ciemos” (1958). Jaunajā grāmatā iekļauts arī Jāzepa Osmaņa jaunības gadu veikums – aizkustinošais dzejolis par lakstīgalu, kas jaukā vasaras vakarā nāk mājup kājām (“Savāda aizkavēšanās”).
Tāpat kā tekstiem, asprātība un negaidītība raksturīga arī grāmatas ilustrācijām, ko radījis Ernests Kļaviņš. Mākslinieks, kurš bērnu grāmatu ilustrācijā iestūrēja ar dzejas bilžu grāmatu sērijas BIKIBUKS grāmatiņu “Preču vilciens” ar Jāņa Baltvilka dzejoli, tikpat droši ķēries arī pie Tuvima slavenā dzejoļa “Lokomotīves” stūres.
Atraktīvā, jautrā Tuvima dzeja būs lielisks pienesums pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu lasīšanas veicināšanā, tā paver plašas iespējas radošai rotaļai ar valodu, sižetu vizualizācijai, dzejoļu iestudēšanai, attīsta bērnu valodas izjūtu.
Julians Tuvims (Julian Tuwim; 1894–1953) bija poļu dzejnieks. Izglītību ieguva Lodzā un Varšavā; Varšavas Universitātē studēja jurisprudenci un filozofiju. Pēc Polijas neatkarības atgūšanas 1918. gadā Julians Tuvims kopā ar domubiedriem izveidoja eksperimentālo dzejnieku grupu "Skamander". Viņš bija nozīmīga personība poļu literatūrā, lielu ieguldījumu sniedzis arī bērnu literatūrā. 1935. gadā saņēma prestižo Polijas Literatūras akadēmijas Zelta lauru.
Mākslinieks Ernests Kļaviņš (1977) plaši pazīstams ar zīmējumiem un karikatūrām Latvijas presē, agrāk – laikrakstā “Diena”, pašlaik iknedēļas žurnālā “Ir”, taču viņa mākslā sastopama arī glezniecība, animācija, datorgrafika, skulptūra un eksperimenti autortehnikās. 2021. gadā, kopā ar brāli Andreju Kļaviņu, izveidoja spēļu studiju Color Gray Games, līdz šim iznākušas 2 spēles: The Case of the Golden Idol un The Rise of the Golden Idol.
Māris Salējs (1971) ir dzejnieks, atdzejotājs, literatūrzinātnieks, atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u.c. slāvu valodām. Saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu un ordeni „Par nopelniem Polijas kultūras labā”.
Grāmatas dizainu veidojusi Ūna Laukmane.
Grāmatas ierosmes materiāls izmantošanai mācību procesā skolās, bibliotēkās un mājās pieejams šeit.
Grāmatas izdošana ir daļa no izdevniecības “Liels un mazs” projekta “Bērnu Eiropa”, kas saņēmis finansējumu ES programmas „Radošā Eiropa” atbalsta aktivitātē „Daiļliteratūras tulkošanas projekti”, to atbalstījis arī Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Polijas Grāmatu isntitūta Tulkošanas programma © Poland.

Poļu dzeja bērniem pasaulē vislielāko slavu guvusi tieši ar Tuvima meistarīgajiem dzejoļiem, kuros smieklīgas situācijas un notikumi risinās raiti kā multenē. Viņš spēj rakstīt viegli, dziedāt un dejot ar valodu. Mēdz sacīt, ka Tuvims poļu dzejā ievedis pilsētu līdz ar tās iemītniekiem, viņu ikdienu, profesijām un paradumiem, ielās un mājās dzirdamo sarunvalodu un jokiem.
Lai atveidotu latviski Tuvima meistarīgos dzejoļus, atdzejotājam Mārim Salējam nācies likt lietā gan savu dzejnieka talantu, asprātību un muzikalitāti, gan zināšanas par poļu literatūru, vēsturi un sadzīvi. Viņam nācies arī pētīt dziedošo, čiepstošo un vīterojošo putnu balsis, lai latviski varētu darboties poļu “Putnu radio”.
Līdz šim latviski vēl nebija iznākusi neviena Tuvima grāmata, taču daži dzejoļi Jāzepa Osmaņa atdzejojumā tika publicēti poļu dzejas izlasē “Putniņš ciemos” (1958). Jaunajā grāmatā iekļauts arī Jāzepa Osmaņa jaunības gadu veikums – aizkustinošais dzejolis par lakstīgalu, kas jaukā vasaras vakarā nāk mājup kājām (“Savāda aizkavēšanās”).
Tāpat kā tekstiem, asprātība un negaidītība raksturīga arī grāmatas ilustrācijām, ko radījis Ernests Kļaviņš. Mākslinieks, kurš bērnu grāmatu ilustrācijā iestūrēja ar dzejas bilžu grāmatu sērijas BIKIBUKS grāmatiņu “Preču vilciens” ar Jāņa Baltvilka dzejoli, tikpat droši ķēries arī pie Tuvima slavenā dzejoļa “Lokomotīves” stūres.
Atraktīvā, jautrā Tuvima dzeja būs lielisks pienesums pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu lasīšanas veicināšanā, tā paver plašas iespējas radošai rotaļai ar valodu, sižetu vizualizācijai, dzejoļu iestudēšanai, attīsta bērnu valodas izjūtu.
Julians Tuvims (Julian Tuwim; 1894–1953) bija poļu dzejnieks. Izglītību ieguva Lodzā un Varšavā; Varšavas Universitātē studēja jurisprudenci un filozofiju. Pēc Polijas neatkarības atgūšanas 1918. gadā Julians Tuvims kopā ar domubiedriem izveidoja eksperimentālo dzejnieku grupu "Skamander". Viņš bija nozīmīga personība poļu literatūrā, lielu ieguldījumu sniedzis arī bērnu literatūrā. 1935. gadā saņēma prestižo Polijas Literatūras akadēmijas Zelta lauru.
Mākslinieks Ernests Kļaviņš (1977) plaši pazīstams ar zīmējumiem un karikatūrām Latvijas presē, agrāk – laikrakstā “Diena”, pašlaik iknedēļas žurnālā “Ir”, taču viņa mākslā sastopama arī glezniecība, animācija, datorgrafika, skulptūra un eksperimenti autortehnikās. 2021. gadā, kopā ar brāli Andreju Kļaviņu, izveidoja spēļu studiju Color Gray Games, līdz šim iznākušas 2 spēles: The Case of the Golden Idol un The Rise of the Golden Idol.
Māris Salējs (1971) ir dzejnieks, atdzejotājs, literatūrzinātnieks, atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u.c. slāvu valodām. Saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu un ordeni „Par nopelniem Polijas kultūras labā”.
Grāmatas dizainu veidojusi Ūna Laukmane.
Grāmatas ierosmes materiāls izmantošanai mācību procesā skolās, bibliotēkās un mājās pieejams šeit.
Grāmatas izdošana ir daļa no izdevniecības “Liels un mazs” projekta “Bērnu Eiropa”, kas saņēmis finansējumu ES programmas „Radošā Eiropa” atbalsta aktivitātē „Daiļliteratūras tulkošanas projekti”, to atbalstījis arī Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Polijas Grāmatu isntitūta Tulkošanas programma © Poland.
