Glimmerdāles Tonje
-
Grāmatas galvenā varone ir Tonje, zemnieku saimniecības iemītniece, kas draugos ar aitām, kazām un pieradinātu kaiju, vienīgais bērns nomaļajā, skaistajā Glimmerdāles ielejā.
Tonjes moto, kas pārņemts no viņas tantēm – brašām slēpotājām, ir “ātrums un pašpārliecība”. Viņai patīk traukties no pakalniem ar slēpēm vai ragavām, dziedot pilnā rīklē, jo tad ir mazāk bail. Viņa ik dienu tiekas ar Gunvalu, kuram ir 74 gadi un kurš ir viņas kaimiņš, krusttēvs un labākais draugs, spēlē vijoli un ir lielisks pavārs. Viņam ir arī galdnieka darbnīca, kurā viņi meistaro kopā ar Tonji. Tomēr meitenei ļoti pietrūkst citu bērnu draudzības.
Tonjei, kas vienmēr ir gatava riskēt un rīkoties, izdodas atrisināt ļoti grūtus savas un pieaugušo dzīves samežģījumus: viņa sadraudzējas ar sākotnēji visai agresīvu zēnu, kuru pametis tēvs, būvē jaunas attiecības starp veco Gunvalu un viņa pieaugušo meitu, kuri nav satikušies 30 gadus, panāk, lai Glimmerdāles kempingā tiktu atļauts apmesties ģimenēm ar bērniem.
Tonje nebaidās smagos brīžos uzdot nepatīkamus, bet svarīgus jautājumus. Viņa arī atgādina Gunvalam pašu svarīgāko – ka pieaugušo izraisītos samežģījumos nekad nedrīkst vainot bērnu. Pateicoties Tonjes drosmei neklusēt un runāt to, ko liek sirds, Glimmerdālē atkal skan smiekli un vijole.
Marija Parra (Maria Parr; 1981) pēc maģistrantūras studijām Bergenas universitātē strādājusi par vidusskolas skolotāju, bet jau kopš 2012. gada profesionāli nodevusies tikai rakstniecībai. Viņas pamatīgajiem, aizraujošajiem stāstiem piemīt īsts skandināvu literatūras gars – drosme, draudzība, fantāzija. Viņas spēja runāt par smagām tēmām, nezaudējot humoru un labestību, ir apbrīnojama. Latviešu lasītāji par to varēja pārliecināties jau grāmatās “Vafeļu sirdis” (2016) un “Vārtsargs un jūra” (2019), pēc kuru motīviem veidotas arī režisora Jāņa Znotiņa izrādes bērniem.
Reinis Pētersons (1981), kura ilustrācijas jau daudzreiz izpelnījušās lasītāju un profesionāļu atzinību, bijis arī scenogrāfs Latvijas leļļu teātrī, zīmē aizraujošas galda spēles un ir animācijas filmu mākslinieks. Grāmatas “Glimmerdāles Tonje” oriģinālilustrācijās viņš izmantojis grafiska rastra un spurainu līniju saspēli, kas sasaucas ar stāsta galvenās varones Tonjes raksturu, un ļāvis lasītājiem arī ielūkoties Norvēģijas kalnu romantikā.
Jolanta Pētersone (1978) tulko no norvēģu, zviedru, arī krievu un portugāļu valodas. Tulkotāja aktīvi seko līdzi skandināvu bērnu literatūras jaunumiem un ir iepazīstinājusi latviešu lasītājus ar slaveno norvēģu rakstnieku Ērlenna Lū un Marijas Parras bērnu grāmatām, kā arī tulkojusi zviedru klasiķa Ulfa Starka stāstus bērniem.
Grāmatas dizainu veidojusi Ūna Laukmane.
Grāmatas ierosmes materiāls izmantošanai mācību procesā skolās, bibliotēkās un mājās pieejams šeit.
Grāmatas tulkošanu un izdošanu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammā “Kultūrelpa”, norvēģu literatūras fonds NORLA un Eiropas Komisijas programma "Radošā Eiropa".
Grāmatas galvenā varone ir Tonje, zemnieku saimniecības iemītniece, kas draugos ar aitām, kazām un pieradinātu kaiju, vienīgais bērns nomaļajā, skaistajā Glimmerdāles ielejā.
Tonjes moto, kas pārņemts no viņas tantēm – brašām slēpotājām, ir “ātrums un pašpārliecība”. Viņai patīk traukties no pakalniem ar slēpēm vai ragavām, dziedot pilnā rīklē, jo tad ir mazāk bail. Viņa ik dienu tiekas ar Gunvalu, kuram ir 74 gadi un kurš ir viņas kaimiņš, krusttēvs un labākais draugs, spēlē vijoli un ir lielisks pavārs. Viņam ir arī galdnieka darbnīca, kurā viņi meistaro kopā ar Tonji. Tomēr meitenei ļoti pietrūkst citu bērnu draudzības.
Tonjei, kas vienmēr ir gatava riskēt un rīkoties, izdodas atrisināt ļoti grūtus savas un pieaugušo dzīves samežģījumus: viņa sadraudzējas ar sākotnēji visai agresīvu zēnu, kuru pametis tēvs, būvē jaunas attiecības starp veco Gunvalu un viņa pieaugušo meitu, kuri nav satikušies 30 gadus, panāk, lai Glimmerdāles kempingā tiktu atļauts apmesties ģimenēm ar bērniem.
Tonje nebaidās smagos brīžos uzdot nepatīkamus, bet svarīgus jautājumus. Viņa arī atgādina Gunvalam pašu svarīgāko – ka pieaugušo izraisītos samežģījumos nekad nedrīkst vainot bērnu. Pateicoties Tonjes drosmei neklusēt un runāt to, ko liek sirds, Glimmerdālē atkal skan smiekli un vijole.
Marija Parra (Maria Parr; 1981) pēc maģistrantūras studijām Bergenas universitātē strādājusi par vidusskolas skolotāju, bet jau kopš 2012. gada profesionāli nodevusies tikai rakstniecībai. Viņas pamatīgajiem, aizraujošajiem stāstiem piemīt īsts skandināvu literatūras gars – drosme, draudzība, fantāzija. Viņas spēja runāt par smagām tēmām, nezaudējot humoru un labestību, ir apbrīnojama. Latviešu lasītāji par to varēja pārliecināties jau grāmatās “Vafeļu sirdis” (2016) un “Vārtsargs un jūra” (2019), pēc kuru motīviem veidotas arī režisora Jāņa Znotiņa izrādes bērniem.
Reinis Pētersons (1981), kura ilustrācijas jau daudzreiz izpelnījušās lasītāju un profesionāļu atzinību, bijis arī scenogrāfs Latvijas leļļu teātrī, zīmē aizraujošas galda spēles un ir animācijas filmu mākslinieks. Grāmatas “Glimmerdāles Tonje” oriģinālilustrācijās viņš izmantojis grafiska rastra un spurainu līniju saspēli, kas sasaucas ar stāsta galvenās varones Tonjes raksturu, un ļāvis lasītājiem arī ielūkoties Norvēģijas kalnu romantikā.
Jolanta Pētersone (1978) tulko no norvēģu, zviedru, arī krievu un portugāļu valodas. Tulkotāja aktīvi seko līdzi skandināvu bērnu literatūras jaunumiem un ir iepazīstinājusi latviešu lasītājus ar slaveno norvēģu rakstnieku Ērlenna Lū un Marijas Parras bērnu grāmatām, kā arī tulkojusi zviedru klasiķa Ulfa Starka stāstus bērniem.
Grāmatas dizainu veidojusi Ūna Laukmane.
Grāmatas ierosmes materiāls izmantošanai mācību procesā skolās, bibliotēkās un mājās pieejams šeit.
Grāmatas tulkošanu un izdošanu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammā “Kultūrelpa”, norvēģu literatūras fonds NORLA un Eiropas Komisijas programma "Radošā Eiropa".
Atsauksmes
